 |
 Maršrutu kalkulators: |
| no: |
|
| līdz: |
|
|
|
|
Aptauja: |
| Kas, pēc Jūsu domām, vairumā gadījumu ir vainojams pie lielā cietušo skaita uz gājēju pārejām? |
| Bezatbildīgie gājēji |
| Pārgalvīgie autovadītāji |
| Neatbilstošas gājēju pārejas |
| |
|
 |
|
|
|
|
|
 Jautājumi un atbildes |
Uzmanību! Pirms jautājat - izlasiet:
Saskaņā ar likumu Par autoceļiem pilsētu ielas un tilti (arī Rīgas pilsētas) ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā, un to uzturēšanas un lietošanas kārtību nosaka šīs iestādes.
Ar jautājumiem, kas attiecas uz Rīgas pilsētu, griezties Rīgas Domes Satiksmes departamentā, kas risina ar Rīgas pilsētas ielu un ceļu uzturēšanu saistītos jautājumus.
Godājamie RTU studenti, kas uzdod jautājumus par autoceļiem, dodieties, lūdzu, uz RTU bibliotēku un iepazīstieties ar Latvijas valsts standartiem un RTU pasniedzēju sarakstītajām mācību grāmatām. Tur ir visas atbildes uz jautājumiem.
|
[1-10] [11-20] [21-30] [31-40] [41-50] [51-60] [61-70] [71-80] [81-90] [91-100] [101-106]
|
| Adolfo [16.02.2007 9:41:11] |
Par CHA un stabiņiem. Vai varat man paskaidrot, kāpēc Polijā, kur satiksmes intensitāte ir n reizes lielāka nekā Latvijā, uz visiem ceļiem gandrīz jebkādos laika apstākļos ir skaidri saskatāmi CHA, gan ceļa vidusdaļā, gan apzīmējot ceļa malas. Ir iestrādāti pagriezienos arī atstarotāji asfaltā, bīstamākos pagriezienos ir arī no saules baterijām barotas brīdinājuma gaismas, un stabiņi vienmēr ir spoži. Kāpēc pie mums CHA "pazūd" mēneša laikā kopš uzkrāsošanas vai pēc ceļa nokaisīšanas ar sāli/smiltīm? Atstarotāji pie mums nav pat pagriezienu aizsargbarjerās, tikai dažviet. Kas par desām, ja drīkst jautāt? Neprotam, nevaram, sabotāža vai pohu****isms?
Par Grobiņu. Skatos, ka tur nesen bijusi A9 rekonstrukcija. Bet interesanti - uz visām gājēju pārejām apgaismojuma stabi sagriezti nepareizos virzienos, pliki vadi karājas - vai tad tur ir bijusi lokāla viesuļvētra??? |
|
Atbilde: Jautājums gaida atbildi...
|
|
| Pēteris [14.02.2007 11:33:06] |
Vai nav iespējams veikt labojumus standartā, kas skar signālstabiņu izvietošanu un izvietot tos VISUR, vismaz ik pa 50 metriem? Tas būtiski uzlabo ceļa pārskatāmību, līdz ar to arī uzlabo drošību uz ceļa. Vairāk atstarotāju tomēr par skādi nenāks.
Vēl ir jautājums, vai uz jaunizveidoto apļveida krustojumu apļu bortakmeņiem būtu par skādi izvietot atstarotājus, kā tas tiek novērots daudzās Rietumeiropas valstīs? Piemērs - rekonstruētais krustojums pie Salaspils, pirms Rīgas HES...
Kā arī - kāpēc Lietuvā ceļazīmes regulāri tīra, bet pie mums reizēm signālstabiņu atstarotāji ir tik netīri, ka pat tālo gaismu apspīdēti visai nožēlojami veic savu funkciju - atstarot... |
|
Atbilde: Jautājums gaida atbildi...
|
|
| Juris [05.02.2007 19:16:29] |
| Labdien. Nesaņēmu gan atbildi uz dažiem jautājumiem (sk. iepriekš ), bet labi. Atbildēšu pats uz vienu no tiem Igaunijā šobrīd tiek veidots speciāls veloceliņš no Valgas - Tartu virzienā. Nezinu cik gan tālu šobrīd lēnie kaimiņi tikuši, taču to, ko redzēju vasarā, izskatījās iespaidīgi. Turklāt, šis veloceliņš iet gar A klases ceļu (nav savienots ar kopējo plātni) un pašā sākumā pie Valgas ir apgaismots! Līdzīgas aktivitātes redzēju arī uz Valgas Pērnavas šosejas. Interesanti būtu noskaidrot, kur Igauņi ŅEM FINANSES, ja reiz mums tas šobrīd ir vienīgais arguments. Labi, velojautājumi ir tiešām specifiski. Starp citu, ja jau sabrūkošie ceļi ir prioritāte (kam arī piekrītu), tad jautājums ir šāds cik ilgam ir jābūt laika posmam (garantijai?), līdz svaigi rekonstruēts A klases ceļš atkal pārvēršas par ceļu ar pussabrukušu virsmu? Piemēram, A3 ceļa posmu Vaidavas pagastā (ja nemaldos) atjaunoja pilnībā pirms aptuveni 2 3 gadiem? Tagad tā plātne ir jau kļuvusi satiksmei bīstama. Līdzīgi ir arī ar citiem rekonstruētajiem ceļu posmiem. Vai ar šādiem pussabrukšanas tempiem maz kādreiz izrausimies no Latvijas pussabrukušo ceļu stadijas apļa? Un nobeidzot par kaimiņiem lietuviešiem. Nevajag jau vienmēr visu norakstīt uz aizgājušajiem laikiem, kuros, starp citu, tapa vienīgais Latvijas starppilsētu veloceliņš Rīga Jūrmala. Lietuvieši, savukārt, saņēma mantojumu ar ļoti daudziem veloceliņiem vismaz apdzīvotu vietu tuvumā, kā arī dažās lielākajās pilsētās. Atliek tikai aizbraukt uz Druskininkiem un pabrīnīties, ko lietuvieši tajos laikos ir dabūjuši gatavu... |
Atbilde: 08.02.2007 11:57:57
Latvijas Valsts ceļi izstrādā programmas un pasūta projektus atbilstoši Satiksmes ministrijas deleģējumam un piešķirtajam finansējumam. Savas kompetences ietvaros esam snieguši atbildes par velosipēdistu un gājēju ceļu projektēšanu un izbūvi satiksmes drošības paaugstināšanas projektu ietvaros. Attiecībā uz veloceļu izbūves stratēģiju LVC ko piebilst nav, tāpēc varam rekomendēt griezties ar šiem jautājumiem Satiksmes ministrijā.
Izremontēto ceļu posmu kvalitatīvas kalpošanas laiks ir tieši saistīts ar remonta pamatīgumu un satiksmes intensitāti. Intensīvi ekspluatētai asfalta segas virskārtai ir jāveic regulāra atjaunošana ik pēc 6 gadiem. Remonta pamatīgumu var raksturot, uzskaitot remontētās kārtas - jo vairāk, jo ilgāks kvalitatīvas kalpošanas laiks. Par ceļa konstrukciju sīkāk var uzzināt, izlasot "Autoceļu specifikācijas 2005".
|
|
| Juris [04.02.2007 14:35:08] |
| Labdien, ieraudzīju diskusiju par velolietām, tādēļ iesaistījos. Piekrītu, attiecībā uz to, ka veloceliņu projektēšana pie noslogotiem autoceļiem ir bīstama (bet ne jau ceļa sķērsošanas (velosipēdisti nemitīgi šķērso ceļu???), bet Latvijas apstākļos - galvenokārt, ceļu šaurības, kvalitātes un autobraucēju kultūras dēļ). Bet tad pirmais jautājums, - kādēļ pie mums (tā kā daudzās citās Eiropas valstīs) nav aizliegums braukt pa A vai E klases ceļiem ar velosipēdiem, ja tas ir bīstami, un jūs paši to apstiprināt? Patiesība, ar šādu aizliegumu mēs pasargātu daudzus velobraucējus no negadījumiem. Otrais jautājums - ko tad mēs darīsim ar EIROVELO 10. maršrutu, kas iet apkārt pa Baltijas jūru un tiem daudzajiem ārvalstu ceļotājiem, kas brauc pa šo Latvijā nemarķēto un neiezīmēto maršrutu pa Saulkrastu Ainažu ceļu? No VIA BALTICA šosejas uz jūras pusi to nekad nevarēs izveidot (vietām nav ceļu, privātīpašumi un jūras krasta mājas), bet otrā pusē tam ir viscaur plaši mežu masīvi un nav alternatīvu mazo ceļu? Un mežu tādēļ jau neizcirtīs! Un vai tad atliek noprast, ka mums nekad nebūs veloceliņš gar Rīgas līča piekrasti (trešais jautājums), ka ir viens no pieprasītākajiem aktīvā tūrisma produktiem, īpaši ārvalstniekiem? Nākamais jautājums LVC saka, ka veloceļi ir jāprojektē attālināti no autoceļiem vai arī līdzās vietējās nozīmes autoceļiem (piekrītu tam), tad kur Latvijā tuvākā laikā tādi tiek plānoti. Nosauciet, lūdzu pa vienam piemēram katrā plānošanas reģionā, vai vismaz piecus piemērus? Par piesārņojuma argumentu atļaušos iebilst. Uz jebkura autoceļa, t.sk. A klases šobrīd ir nreižu tīrāks gaiss nekā Rīgā vai citā Latvijas lielpilsētā, savukārt, Rīgā ir daudz labāka gaisa kvalitāte nekā lielajās REiropas pilsētās, kurās kāreiz ir attīstīta velotransporta infrastruktūra. Turklāt ekoloģiskā transporta jēga ir nepiesārņot vidi, pārvietojoties ar velosipēdu, un jo vairāk brauks ar velo, jo mazāk piesārņos. Priekšpēdējais jautājums vai LVC speciālisti ir braukuši pieredzes apmaiņā uz Igauniju - specifiski par velotransporta jautāumiem, un vai kaut viens no LVC speciālistiem ar velosipēdu ir izbraucis kaut vienu Igaunijas veloceliņu? Man kā reālam velotransporta lietotājam ir pamats uzskatīt, ka veloceļu būves ziņā Latvija no Igaunijas šobrīd atpaliek par gadiem X. Tad argumentējat, kur mums ir līdzīgā situācija un nosauciet kaut dažus pozitīvos piemērus veloceliņus Latvijā, ar kuriem varētu lepoties? Savukārt, no savas puses, novēlu veiksmīgi tikt galā ar sabrūkošajiem, t.sk. nesen kā remontētajiem A klases autoceļiem. Vēl par iepriekš rakstīto attiecībā uz velolietām: Nacionālā attīstības plānā, ja pieejam ne tikai birokrātiskiformāli, bet arī pēc būtības, ir rakstīts šādi: attīstīt velotransporta infrastruktūru, īpaši Latvijas pilsētās un veicināt velotransporta izmantošanu kā alternatīvu un līdzvērtīgu pārvietošanās līdzekli. Es ar to saprotu, ka pilsētās šai lietai ir jāpievērš īpaša uzmanība un šī infrastruktūra ir jāveid |
|
Atbilde: 05.02.2007 12:28:01
Latvija ir saņēmusi mantojumā autoceļu tīklu, kas ir ne visai draudzīgs gājējiem un velosipēdistiem, pie tam, pēdējos 15 gados ceļu tīkla stāvoklis nepietiekošā finansējuma dēļ kļūst arvien bēdīgāks.
No šejienes izriet vismaz 2 secinājumi:
1) uz A ceļiem satiksme velosipēdistiem un gājējiem Latvijā nav aizliegta vispirms tādēļ, ka nav citas alternatīvas, kur pārvietoties (nav šīs veloceļu un gājēju ceļu infrastruktūras);
2) ja trūkst līdzekļu autoceļu sakārtošanai (ikdienas uzturēšanai un nodilušo seguma kārtu atjaunošanai) jāizvēlas, kur ieguldīt naudu vispirms remontēt esošos ceļus, lai vispār būtu pa ko braukt, vai arī attīstīt jaunus autoceļu projektus, tai skaitā, veloceļu infrastruktūru, ļaujot sabrukt esošajiem ceļiem. Izskatās dramatiski. Latvijas valsts pagaidām ir izvēlējusies prioritāti remontēt esošos ceļus, tādēļ jautājumi par veloceļu attīstību pagaidām ir atlikti.
Kā minējām iepriekš, velosipēdistu un gājēju ceļi tiek būvēti tikai prioritizētos satiksmes drošības projektu ietvaros, taču šie ceļi nav maršruti un tāpēc ir īsi (konkrētu posmu adreses var sameklēt LVC atskaitēs). Pagaidām Latvijas valsts ceļu speciālisti nav saņēmuši uzdevumu izstrādāt speciālu veloceļu attīstības programmu un to uzsākt īstenot.
Katrā ziņā LVC ir par veloceļiem, ja tikai būtu, kas iedod tiem līdzekļus, neatņemot tos citām vajadzībām autoceļu tīklā.
|
|
| peteris [31.01.2007 13:46:19] |
| Labdien! Izlasīju atbildi uz manis uzdoto jautājumu peteris [26.01.2007 19:32:35] par ceļu platumu izbūvi, paldies. Vēl vēlētos zināt par labā pagrieziena zaļajām plāksnītēm krustojumos pilsētās. Vai tās tiek plānots ieviest, jo, kā rakstīju, šīs plāksnītes ļoti lielā mērā atbrīvo braucamo daļu no tiem transportlīdzekļiem, kas grib nogriezties pa labi? |
|
Atbilde: 06.02.2007 10:48:37
Šādas plāksnītes pagaidām netiek plānots ieviest (šis jautājums vairākkārtīgi ir izdiskutēts ar CSDD, kas šo ideju ir noraidījusi).
|
|
| Andris [29.01.2007 18:32:06] |
| Labvakar. Gribēju noskaidrot, kādēļ VIA BALTICA atjaunošanas projektā (domāts ceļa posms aiz Saulkrastiem) netika ieplānota arī josla velobraucējiem vai atsevišķs veloceliņš. Igauņiem šobrīd top divi jauni veloceliņi, no kuriem Valgā viens pat ir apgaismots. Kādēļ divās valstīs ar līdzīgu vēsturi un ekonomisko situāciju ir tik atšķirīga situācija velotransporta jomā? |
|
Atbilde: 31.01.2007 9:20:43
Veloceliņu projektēšana ārpus apdzīvotām vietām līdzās intensīvi noslogotiem autoceļiem ir bīstama kā velobraucējiem, tā autobraucējiem no satiksmes drošības viedokļa, jo provocē autoceļa šķērsošanu. Bez tam līdzās autoceļiem ir salīdzinoši augsts piesārņojuma līmenis un veloceļš šajās vietās zaudē savu ekoloģiskā transporta jēgu. Kā no drošības, tā no veselības viedokļa, autoceļus ar intensīvu satiksmi izmantot velosatiksmei nav saprātīgi.
Veloceļi jāprojektē iespējami attālināti no autoceļiem vai arī līdzās vietējas nozīmes autoceļiem ar nelielu satiksmi.
Veloceļi, kā alternatīvs un līdzvērtīgs pārvietošanās līdzeklis vispirms ir attīstāmi Latvijas pilsētās, kā tas paredzēts NACIONĀLAJĀ ATTĪSTĪBAS PLĀNĀ.
Attiecībā uz valsts autoceļu tīklu, tuvākās desmitgades galvenā prioritāte ir esošo autoceļu sabrukšanas apturēšana, un veloceļi un gājēju ceļi vispirms tiks būvēti apdzīvotās vietās, kur to nosaka satiksmes drošības apsvērumi.
LVC speciālistiem ir pamats uzskatīt, ka veloceļu un gājēju ceļu projektēšanā un būvniecībā Latvija būtiski no Igaunijas neatpaliek.
|
|
| Pēteris [29.01.2007 17:24:40] |
| Paldies par gājēju pāreju pie Dalbes (kā arī Vangažos un Garkalnē), bet vēl joprojām paliek spēkā jautājums par mirgojošajiem dzeltenajiem signāliem? Kāpēc tos jādedzina nepārtraukti - tie varētu sākt mirgot īsi pirms signālu nomaiņas, ieslēdzoties līdz ar pogas nospiešanu, un tādējādi brīdinātu par sekojošo signālu maiņu un līdz ar to pastiprinātu vadītāju uzmanību. Šobrīd to mirgošana ir bezjēdzīga, jo par tovojošos gājēju pāreju brīdina arī ceļa zīmes. Tāpat arī luksoforu signāli ir nepārprotami un labi saskatāmi! Vai tiešām šāda nejēdzība ir minēta kaut kādā LVS standartā? Ja tā tas tiešām ir, vai to nevajadzētu mainīt??? |
Atbilde: 30.01.2007 8:20:24
Atbilstoši 2004. gada 16. jūnija Latvijas Autoceļu direkcijas rīkojumam Nr. 425, ārpus apdzīvotām vietām drīkst izveidot tikai ar luksoforiem regulējamas gājēju pārejas. Ja braukšanas ātruma ierobežojums gājēju pārejas zonā tiek paredzēts vairāk kā 50 km/h (visās šajās vietās ir paredzēts ātruma ierobežojums 70 km/h, kas ir maksimālais iespējamais braukšanas ātrums gājēju pārejas zonā) ir jāaprīko ar brīdinošiem dzelteniem mirgojošiem luksoforiem. Ir iespēja saslēgt šos luksoforus divos dažādos slēgumos:
- ka dzeltenais luksofors mirgo pastāvīgi,
- ka dzeltenais luksofors ieslēdzas tajā brīdī, kad gājējs nospiež pogu.
Izvērtējot abas pieslēgšanas iespējas un konsultējoties ar CSDD speciālistiem un Ceļu policiju, speciālisti nonāca pie slēdziena, ka loģiskāks būtu slēgums, kurā dzeltenais mirgojošais luksofors mirgotu pastāvīgi, jo, ja jau šajā posmā ir ātruma ierobežojums, kas strādā neatkarīgi no luksofora gaismas signāla, posmā ir brīdinājums par gājēju pārejas tuvošanos, šis luksofors strādās kā papildus uzmanību pastiprinošs elements.
Šī norma par mirgojošo dzelteno signālu, tajās vietās, kur ir gājēju pāreja, bet, kur ir atļauts braukt ar ātrumu lielāku par 50 km/h, ir ietverta LVS standartā. Šāda norma standartā tika ietverta tikai nesen, tāpēc arī mirgojošais signāls pagaidām ir tikai tajās vietās, kur luksofori ir uzstādīti pagājušajā gadā. Saskaņā ar šo standartu visās vietās, kur atļauts braukt ātrāk par 50 km/h, pārejas brīdinošam luksoforam drīzumā arī vajadzētu tikt pārslēgtam uz pastāvīgi mirgojošo režīmu.
|
|
| peteris [26.01.2007 19:32:35] |
| Labdien! Gribu izteikt atzinību vai pateicību par ceļa posmiem, piemēram, VIA Baltica aiz Baltezera, kur ir plata braucamā josla un vēl turklāt aiz pārtrauktām līnijām ceļa malās ir apmēram 2 metrus plata asfalta josla, nu ļoti, ļoti atvieglo braukšanu, apdzīšanu. Pat, ja pretīm brauc jau divi transporta līdzekļi, tad vēl ir iespējama apdzīšana. Tas transporta līdzeklis, kurš tiek apdzīts, vienkārši pabrauc pāri raustītai līnijai. Domāju tas ir ģeniāls variants. Tātad, pirmkārt, tas ļauj samērā ērti un ātri pārvietoties uz priekšu. Un otra lieta, domāju, arī ir ļoti svarīga, ka automašīnas braukā pa visu asfalta virsmu, nu tas nozīmē, ka, piemēram, smagās mašīnas neiedzen teiksim tik ātri vagas. Nav nepieciešams kārtējais dārgais remonts. Domāju un, vai varu tā izteikties, iesaku pie šādiem risinājumiem pieturēties. Mūsu Latvijas autoceļu apstākļos liekas ļoti labs risinājums. Teiksim, divas joslas abos virzienos ir par dārgu, bet šis variants ir tāds, man liekas, zelta vidusceļs, protams, kur tas iespējams. Bet nu vagas iedzīt, smagajiem braucot vienam aiz otra tūkstošiem un tūkstošiem, nav problēma iedzīt. Paldies. Tas arī vienlaicīgi būtu mans jautājums par šāda tipa ceļu būvēšanu, vai ir pamanīta un novērtēta šādu autoceļu posmu izbūve visā Latvijā. |
|
Atbilde: 31.01.2007 9:24:17
Latvijā uz intensivi noslogotiem autoceļu posmiem turpmāk nav paredzēts projektēt un izbūvēt segas ar platumu 11,0 m, paredzot, ka visās vietās, kur tas būs nepieciešams, tiks projektēti divbrauktuvju ceļi (Baltezers Saulkalne, Priedaine Sloka), jo satiksmes drošības līmenis uz divbrauktuvju ceļiem ir augstāks.
|
|
| juris [26.01.2007 16:59:19] |
| Labdien! Vēlētos ieteikt un vienlaicīgi zināt Jūsu viedokli par šādiem jauninājumiem un vai tie ir realizējami. Uz Rīgas apvedceļa ir ļoti liela transportu kustība. Ieteikums pie krustojumiem izveidot "kabatas" tiem, kas nogriežas pa labi un tiem, kas nogriežas pa kreisi. Līdzīgi Rīgas pilsētā un citās Latvijas pilsētās, kur tas iespējams, krustojumos izbūvēt labās un kreisās "kabatas". Vēl viens variants labā pagrieziena plāksnīte, kas ļauj pagriezties pa labi, ja netraucē citiem transportlīdzekļiem. Šāda prakse ir Lietuvā, Polijā un ļoti atvieglo kustību. Un "kabatas " arī ļoti lielā mērā atvieglo transportlīdzekļu kustību. Paldies. |
|
Atbilde: 31.01.2007 9:38:34
Rīgas apvedceļam ir izstrādāts skiču projekts, un šobrīd tiek organizēts iepirkums projektēšanai un būvniecībai. Projekts paredz rekonstruēt 4 lielākos un noslogotākos krustojumus ar autoceļu A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) - krustojumu ar autoceļu P2 Juglas papīrfabrika-Upesciems, ar P4 Rīga-Ērgļi, ar P5 Ulbroka-Ogre un ar Upesciema ielu Berģos. Krustojumos tiks uzstādīti luksofori, kā arī paredzētas kreisā pagrieziena joslas uz autoceļa A4.
|
|
| Pēteris [23.01.2007 14:32:39] |
| Gribētos pievienoties Ivara jautājumam (Ivars [23.01.2007 8:46:00]) un to attiecināt arī uz Rīga-Jelgava-Meitene (A8) šosejas pie Dalbes esošo gājēju pāreju. Varbūt, kamēr tā vēl nav nodota ekspluatācijā, palūgt var igauņu speciālistiem, lai tie mirgojošie dzeltenie ieslēgtos laiciņu pirms signālu nomaiņas, nevis mirgotu bezjēgā un pastāvīgi - saprastu, ja tā būtu neregulējama gājēju pāreja, bet tā nav... |
Atbilde: 30.01.2007 7:58:40
Atbilstoši 2004. gada 16. jūnija Latvijas Autoceļu direkcijas rīkojumam Nr. 425, ārpus apdzīvotām vietām drīkst izveidot tikai ar luksoforiem regulējamas gājēju pārejas. Ja braukšanas ātruma ierobežojums gājēju pārejas zonā tiek paredzēts vairāk kā 50 km/h (visās šajās vietās ir paredzēts ātruma ierobežojums 70 km/h, kas ir maksimālais iespējamais braukšanas ātrums gājēju pārejas zonā) ir jāaprīko ar brīdinošiem dzelteniem mirgojošiem luksoforiem. Ir iespēja saslēgt šos luksoforus divos dažādos slēgumos:
- ka dzeltenais luksofors mirgo pastāvīgi,
- ka dzeltenais luksofors ieslēdzas tajā brīdī, kad gājējs nospiež pogu.
Izvērtējot abas pieslēgšanas iespējas un konsultējoties ar CSDD speciālistiem, speciālisti nonāca pie slēdziena, ka loģiskāks būtu slēgums, kurā dzeltenais mirgojošais luksofors mirgotu pastāvīgi, jo, ja jau šajā posmā ir ātruma ierobežojums, kas strādā neatkarīgi no luksofora gaismas signāla, posmā ir brīdinājums par gājēju pārejas tuvošanos, šis luksofors strādās kā papildus uzmanību pastiprinošs elements.
Līdz ar to pie Aizkraukles stacijas pārejas brīdinošam luksoforam drīzumā arī vajadzētu tikt pārslēgtam uz pastāvīgi mirgojošo režīmu.
|
[1-10] [11-20] [21-30] [31-40] [41-50] [51-60] [61-70] [71-80] [81-90] [91-100] [101-106]
 Jūsu jautājums: |
|
|
|
|
| |
|
|
Ievadot informāciju laukā Jautājuma teksts, Jūs uzņematies pilnu atbildību par tās saturu.
Ja Jūsu uzdotajā jautājumā būs personu cieņu aizskarošs teksts, VAS "Latvijas Valsts ceļi" patur tiesības neatbildēt uz to.
Ja vēlaties nosūtīt vēstuli, pielikumā pievienojot papildu dokumentus vai informāciju elektroniskā veidā, lūdzam Jūs sūtīt to uz adresi:
|
|
|
Jautājumi un atbildes
