Latviski | English
  Ziņas un aktualitātes
  Autoceļu nozares padome
  XXVII Baltijas ceļinieku konference
  Par Latvijas Valsts ceļiem
  Latvijas autoceļi
  Iepirkumi
  Projekti
  Ceļu satiksmes organizācija
  Finansiālā darbība
  Publikācijas
  Autoceļu Avīze
2007 Nr. 1
2006 Nr. 12
2006 Nr. 11
2006 Nr. 10
2006 Nr. 9
2006 Nr. 8
2006 Nr. 7
2006 Nr. 6
2006 Nr. 5
2006 Nr. 4
2006 Nr. 3
2006 Nr. 2
2006 Nr. 1
2005 Nr. 12
2005 Nr. 11
2005 Nr. 10
2005 Nr. 9
2005 Nr. 8
2005 Nr. 7
2005 Nr. 6
2005 Nr. 5
2005 Nr. 4
2005 Nr. 3
2005 Nr. 2
2005 Nr. 1
2004 Nr. 12
2004 Nr. 11
2004 Nr. 10
2004 Nr. 9
2004 Nr. 8
2004 Nr. 7
2004 Nr. 6
2004 Nr. 5
2004 Nr. 4
2004 Nr. 3
2004 Nr. 2
2004 Nr. 1
  Noderīgi - pa ceļam
  Jautājumi un atbildes
  Lapas karte
  Meklēt lapā:
 
 Maršrutu kalkulators:
no:
līdz:
 Aptauja:
 Kas, pēc Jūsu domām, vairumā gadījumu ir vainojams pie lielā cietušo skaita uz gājēju pārejām?
Bezatbildīgie gājēji
Pārgalvīgie autovadītāji
Neatbilstošas gājēju pārejas
 






Satiksmes ierobežojumi būvniecības darbu laikā
Braukšanas apstākļi
Autoceļu Avīze 2007 Nr. 1
2007. - 2009. gada būvdarbu iepirkumu plāns

 Autoceļu Avīze 2005 Nr. 11
 Būvuzraugu ziņas
Autoceļa Bauska-Grenctāle rekonstrukcija. Saulkrastu apvedceļa 1. un 2. posms. Saldus pilsētas Dzirnavu ielas (posmā no a/c P105 Saldus - Ezere līdz Brīvības ielai) un Brīvības ielas (posmā no Dzirnavu ielas līdz a/c V1170 Saldus – Butnāri) rekonstrukcija.
 Pārāk daudz nezināmā
Mūsu diskusijas tēma ir par cenu indeksāciju. Šo diskusiju organizēt veicināja plašās publikācijas nacionālajā presē un neskaidrības, kas saistītas ar cenu indeksācijas tematu. Sarunā piedalījās Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Māris Pēkalis, “Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Tālis Straume un Ražošanas pārvaldes direktors Andris Lapsiņš, Latvijas Ceļinieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Kadiķis, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Juris Šulcs un izpilddirektors Zigmārs Brunavs.
 Satiksmes lēnināšana
Studentu zinātnisko darbu autoceļu izpētē un būvniecības tehnoloģijā konkursa uzvarētājus godināja va/s “Latvijas valsts ceļi ” un Latvijas izglītības fonds “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” ar Atzinības rakstu un prēmiju. “Autoceļu Avīze” iepazīstina ar Lindas Šaķes bakalaura darbu “Satiksmes lēnināšanas pasākumu analīze”. Satiksmes lēnināšana ir speciāli pasākumi, kas veicina braukšanas ātruma pielāgotību konkrētiem apstākļiem, lai apdzīvotās vietās paaugstinātos satiksmes drošība un komforts. Satiksmes lēnināšana aizsākta jau pagājušā gadsimta sākumā, bet joprojām tiek meklēti arvien jauni paņēmieni, kā cīnīties pret ātru braukšanu. Satiksmes lēnināšanā izmanto daudzveidīgas ietaises un būves – ātrumvaļņus, apmaļu paplašinājumus, ceļa sašaurinājumus, drošības saliņas, dažādus paaugstinājumus utt. Šīs ietaises darbojas neatkarīgi, tās nav iespējams neievērot, un autobraucējs, lai justos komfortabli, ir spiests samazināt braukšanas ātrumu. Satiksmes lēnināšanas pasākumi ne tikai paaugstina satiksmes drošību, tie var arī samazināt gaisa piesārņotību un trokšņu līmeni, radīt piemērotu vidi riteņbraukšanai un pastaigām.
 Smiltenes astotajiem - savs muzejs
Jau no 1970. gadiem Smiltene tiek dēvēta par ceļinieku galvaspilsētu. Par to ir rakstīts arī Jura Zušmaņa 2004. gadā izdotajā grāmatā “Smiltene. Laiki un likteņi”. Pēc šīs grāmatas izlasīšanas a/s „8CBR” valdes priekšsēdētājam Jānim Līkanam radās doma par sava muzeja izveidošanu. Kāpēc šāds muzejs nevarētu būt pašos astotajos, ja šeit ir strādājuši tik daudzi ceļinieki, kas visu mūžu ir saistījuši ar Smilteni un darbu uz ceļiem? Vēl jo vairāk – Smiltenei nav pašai sava pilsētas muzeja. Astotajiem jābūt pirmajiem, kas veidos muzeju. Latvijas Ceļu muzeja vadītājs Hamilkārs Sviķis bija patiesi iepriecināts par šādu smilteniešu iniciatīvu. Turpmāk būs vēl viena vieta Latvijā, kurā vāks un glabās materiālus par ceļu vēsturi.
 Strādājošo labklājība vispirms
“Autoceļu Avīze” intervē CBS “Aizkraukle” direktoru Jāni Lauku. Mūsu uzņēmuma vietu es redzu nevis to firmu vidū, kuras tiecas pēc miljonu pasūtījumiem, bet gan “svara kategorijā”, kura piedalās vietējos konkursos par desmitiem vai dažiem simtiem tūkstošu latu. Tieši tas atbilst mūsu iespējām. Jau ceturto vai piekto gadu mēs uzvaram konkursu par ziemas uzturēšanas darbiem Kokneses pagasta teritorijā, un mēs šo darbu kompleksu varētu iegūt un veikt arī visā Aizkraukles pilsētā un novadā. Ziemas dienests Koknesē ir nopietna lieta. Tur ir nepieciešams kaisītājs un reizēm jādzen arī gropes ledū. Vēl jāpiebilst, ka kopīgi ar Ogres uzņēmumu “Baustelle” mēs šogad uzbūvējām divus kilometrus garu gājēju celiņu līdz pat dzelzceļa stacijai, pilsētai tas bija nozīmīgi. Arī tas būs regulāri jātīra, un šādu darbu apjoms tikai aug. : Koknesē “Aizkraukle” izbūvējusi ceļu no baznīcas līdz pilsdrupām, gadu no gada ir ko darīt HES būvēs, un, izvēršoties vietējai “Nelss” ražotnei, arī tur ir pietiekami daudz laukumu un pievedceļu. Turklāt J. Lauks neesot lepns asfaltēt arī pagalmus. Tikmēr retais pēdējā laikā nebūs pamanījis pilsētas labiekārtošanas darbus. Pērn un šogad teju no jauna uzbūvēta Lāčplēša un Baznīcas iela un pārbūvēts centrālais laukums, nākamgad savu kārtu būs sagaidījis Gaismas un Jaunceltnes ielu krusts, un it visur ir “Aizkraukles” ieguldījums. Ir vēl kādi darbi, par kuriem uz “Aizkraukli”, vismaz līdzās esošajā Koknesē, raugās teju kā uz vienīgo un izredzēto. Tā ir ceļu uzturēšana ziemā. Kokneses pagasta Padomes izpilddirektors Jāzeps Baltmanis to vērtē lakoniski: profesionāli, vislētāk un paredzētajā laikā, būtībā vienīgie, uz ko pagasts varot paļauties.
Latvijas Valsts ceļi © 2004